Pārgājienu cienītājs Uldis Grunte dalās savā pieredzē par iešanu un pārgājienu sēriju “Ejam!”


Uz tikšanos, neskatoties uz karstajiem laikapstākļiem, Uldis, nešaubīgi, no savas mājvietas Purvciemā, bija atnācis ar kājām. Savu aizraušanos ar iešanu Uldis aizsāka jau bērnībā, kad, tā vietā, lai brauktu ar divriteni, kas lielākajai daļai bija raksturīgi, viņš pārvietojās ar kājām. Pirmais nopietnais pārgājiens, kurā piedalījies Uldis, notika astoņdesmito gadu vidū, “Ģimeņu Turiāde” Piebalgā. Tas bija desmit dienu pārgājiens ar nakšņošanu teltīs un līdzi paņemto pārtiku. Pa vidu sekojuši vēl daudzi pārgājieni Latvijā un ārpus tās, bet pirms pieciem gadiem Uldis devās uz Spāniju, pieveikt 830 kilometrus garo Santjago ceļu. Un nu esam viņu satikuši pārgājienu sērijā “Ejam!”. Pēc šī harismatiskā cilvēka stāstiem, ir pilnīgi skaidrs, ka Uldis ir cilvēks, kurā ieklausīties un no kura mācīties, ja esi pastaigu un pārgājienu cienītājs.

Bērnībā Uldis daudz pārvietojās ar kājām, ne jau tāpēc, ka nevarēja atļauties nopirkt riteni, bet tāpēc, ka negribēja. Tā kā nācis no Kurzemes, pārgājieni divu dienu garumā gar Abavas krastu no Rendas līdz Ventai, līdz Kuldīgai ir bijuši tīrais nieks. 

Astoņdesmito gadu vidū, nesdams 2,5 gadīgo dēlu uz pleca, Uldis devās desmit dienu garā pārgājienā Piebalgā. “Tas bija nopietns pārgājiens ar nakšnošanu teltīs. Uz muguras soma ar lielo brezenta telti, pārtika desmit dienām, guļammaiss un puišelis uz pleciem.  Kad cilvēkiem stāstīju, ka plānoju iet ar mazu bērnu, viņi kļuva domīgi. Tā esot mocīšana? Kas ir? Spēka par maz pēkšņi? Tā ir ģimenes satuvināšana. Neparasti brīži bērniem paliek atmiņā, un pārgājiens bija viens no tādiem. Dēls vēl šodien atceras, ka gājām pa ceļam uz veikalu pēc limonādes, bet veikals bija ciet - toreiz veikali vēl nebija pieejami ik uz stūra. Tāpēc vienmēr savus bērnus esmu ņēmis līdzi. Ģimenes tuvība rodas kopīgos pasākumos. Nav nekā labāka, ja neparastos apstākļos esi kopā ar ģimeni. ” stāsta Uldis. Pirms pāris gadiem meklējis internetā ko līdzīgu, lai dotos pārgājienā ar mazbērniem, bet vienīgā turiāde, kas bija pieejama, bija paredzēta veikšanai ar auto.

Pēc kāda laika iestājās periods, kad vairs neizdevās “iet” tik bieži, taču nevar nepieminēt, ka ceļu uz darbu Uldis mēroja ar kājām no Purvciema līdz Pārdaugavai katru dienu. Intensīva “iešana” atsākusies pirms pieciem gadiem, kad labs paziņa izstāstījis, ka vasarā nogājis Svētā Jēkaba ceļu. Pēc fotogrāfiju apskatīšanas Uldis saprata, ka tas ir tieši tas, kas viņa dzīvē tajā brīdī bija nepieciešams. Lai gan vēsturiski Santjago ceļš uzskatīts par svētceļojumu aptuveni 800 kilometru garumā, cilvēki tajā dodas dažādu mērķu vadīti. “Es izdomāju, apdomāju, izvērtēju visu un izmetu tik daudz nevajadzīga, kā rezultātā galvā atbrīvojās tik daudz vietas. Šodien es domāju, ka tas bija tas, kādēļ es jutu vēlēšanos uz turieni doties.”

Pirms lielā pārgājiena Uldis nopietni gatavojies: vācis visa veida informāciju par šo ceļojumu. Cilvēki rakstīja, ka gājuši distances pirmo trešdaļu un pēdējo, jo pa vidu esot vienmuļi: “Tas vidusposms ir tas, kāpēc vispār jāiet. Ja kāds to nesapratīs, tas būs tāpat kā es sākšu stāstīt par alus šķirnēm cilvēkam, kuram alus negaršo. Ceļš ir pilnīgi taisns, ainava nemainās, Tu stundām ej un beigās nesaproti, vai vispār esi kur gājis - nekas nav izmainījies. Bet tieši tas varbūt bija tas, kāpēc man tas bija nepieciešams. Interesantākais, ka apstājos desmit kilometrus pirms galamērķa, iegāju vienās majās un tobrīd sajutu - viss, kāpēc sāku šo pasākumu, ir izpildīts.” Pabijis daudzās valstīs, Uldis saka, ka Latvijā ir daudz skaistāk nekā citur, tikai vietējie to neprot novērtēt. No Islandes atbraukušais kolēģis, staigājot pa meža taku, priecājies par zaru, kas iesities sejā, jo, ja Islandē cilvēki apmaldās mežā, viņus aicina piecelties un paskatīties, kur viņš ir, jo nav koku, kas būtu augstāki par cilvēka augumu. Toties holandieši Latvijā neļauj aiztriekt odus, jo viņiem tā ir eksotika. Japānā cilvēki dzīvo saskaņā ar dabu, līdz ar to, arī ar līdzcilvēkiem. Viņi dzīvo tā, lai pēc iespējas mazāk iespaidotu apkārtējo dabu.

“Spānijā man tapa ideja, ka vasarā jāapiet jūrmala, kas nu tapusi par manu un sieviņas kopīgu tradīciju. Domāju, kāpēc man jābrauc uz otru Eiropas malu, uz svešu zemi staigāt, ja mums Latvijā tik daudz skaistu vietu? Pateicoties pārgājienu sērijai “Ejam!” apskatīju skaistākās vietas Cēsīs - Zvanu klintis,Dzidravotu, pusdienas pie Raiskuma ezera - sieviņai esmu apsolījis, ka rudenī aizvedīšu viņu apskatīt šīs vietas, jo tiešām ļoti skaisti. Vispār, es septiņas reizes padomātu, ja “Ejam!” būtu sacensība. Tā ne vienmēr dzen, bet arī atgrūž. Mēs tik daudz strādājam bez atpūtas, ka mums nav laika domāt. Un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc eju. Ir laiks radīt jaunas idejas, padomāt, apsvērt pirms darīt, lai nebūtu jādomā pēc tam, kad jau ir izdarīts un bieži vien jau ir par vēlu. Ejot ir iespēja sakārtot savus “bēniņus” un nonākt līdz vērtību pārvērtējumiem. Pēc pārgājiena vēl trīs dienas jutu emocionālu pacēlumu. Nevienam nevajag neko pierādīt, vienkārši izbaudīt, jo tikai ejot ar kājām cilvēkam ir laiks paskatīties un paklausīties kā putniņi dzied. Galvenais ir spert pirmo soli. 

Lai sāktu, nepieciešams sagatavoties. Ir tāds teiciens, kas ļoti labi apraksta visu procesu - no pain, no gain (no angļu valodas “bez sāpēm nav ieguvuma”)! Pats svarīgākais ir ērti, iestaigāti apavi. Ļoti svarīgs ir arī apģērbs - galvā salmenīte, kas ļauj galvai elpot, kā arī pasargā no saules, arī kaklu. Linu krekls, jo ne velti mūsu senči to tautasdziesmās apdziedāja, kā arī ērtas bikses. Somā vienmēr jābūt līdzi ūdenim un, piemēram, batoniņam, ko apēdot, radīsies papildus enerģija. Protams, pirms došanās nopietnā pārgājienā, iepriekš jāsagatavo arī organisms. Ideālā gadījumā jāveic treniņgājieni, kas ir vismaz divu stundu garumā (gājienu virs divām stundām organisms uztver daudz nopietnāk kā līdz minētajam laikam) sev ērtā tempā, kas katru dienu var būt cits. Svarīgi - nekādas skriešanas - lēnām, izbaudot!”

Projekts “EJAM!” ir veids kā iepazīt Latviju, nodoties aktīvajam dzīvesveidam nesteidzoties, paralēli ļaujot apskatīt dažādus objektus, kā arī veltīt laiku sev un tuvajiem cilvēkiem, kas dodas kopā šajā piedzīvojumā. Kā vēl labāk sakārtot domas, ja ne doties nesteidzīga pastaigā un sajust burvību, ko mums sniedz Latvijas daba?

Katrā “Ejam!” pārgājienā paredzētas dažādas garuma distances, lai iesaistītu visa vecuma cilvēkus, neatkarīgi no iepriekšējās sagatavotības un pieredzes, un nodrošinātu spējām un vēlmēm piemērotāko - 10 kilometru trase čāpotājiem, 23 kilometru BAO trase aktīvajiem un 35 kilometri izaicinājumu mīlošajiem. Pirmais pārgājiena posms “Vasara ir sākusies!” tika aizvadīts Cēsīs, 26. maijā, nākamie pārgājieni - 21. jūlijā, Carnikavā “Kopā ar vasaru!”un 15. septembrī, Kandavā “Zelta rudenī!”

Sīkāka informācija un pieteikšanās www.ejamvisi.lv

Latvijas Dzelzceļš atgādina - esi uzmanīgs dzelzceļa sliežu tuvumā! 


Tirgotāj, atsaucies! 


21. jūlijā Carnikavā notiks pārgājienu sērijas "EJAM!" otrais posms. 
Piesaki savu dalību tirdziņā, kurš notiks pārgājiena starta un finiša zonā, brīvdabas estrādē Carnikavas parkā.
Pieteikuma anketu meklē šeit

Aizvadīts pārgājienu sērijas “Ejam!”  pirmais posms “Vasara ir sākusies!” Cēsīs

Sestdien, 26. maijā, notika pirmais pārgājienu posms projekta “Ejam!” ietvaros, kas tika atklāts tā starta un finiša vietā – Cēsu pils parkā/estrādē. Piedzīvojumā tika aicināti piedalīties gan lieli, gan mazi.

Latvijā arvien populārāks kļūst vietējais tūrisms, tāpēc iedzīvotāji brīvdienās labprātāk izvēlas izvairīties no pilsētas burzmas un dodas ārpus tās, lai izbaudītu mieru, klusumu un daudzveidīgo Latvijas dabu. Projekta “Ejam!” dalībniekiem ir iespēja apvienot aktīvo tūrismu ar jau izstrādātiem maršrutiem dažāda garuma distancēs. Ņemot vērā, ka šis pasākums nav sacensība, bet veids kā iepazīt Latvijas vēsturisko, kultūrvēsturisko un dabas mantoju, laiks tiek fiksēts tikai simboliski.

Pirmajā pārgājienu sērijā, kas veda cauri dažādiem ceļiem un takām, sākot ar asfaltu un beidzot ar meža takām, pļavām un dzīvnieku pēdām, dalībniekiem bija iespēja apskatīt Gauju no jaunā Cīrulīšu dabas taku posma, Līgavas alu, Dzidravotu, Sarkanās klintis, Kvēpenes pilskalnu, Raiskuma ezeru un daudzas citas ainaviskas vietas. Gājējiem bija iespēja doties 10km, 25km vai 35km maršrutā, kura laikā dalībniekiem bija jāatbild uz dažādiem āķīgiem un ne tik āķīgiem jautājumiem, kuru atbildes bija meklējamas maršruta apskates objektos. Pareizu atbilžu gadījumā, dalībnieks piedalījās lielajā izlozē, par kuras balvām bija parūpējušies projekta atbalstītāji.

10km maršrutā lielās izlozes uzvarētājs saņēma XD Design īpaša dizaina ūdens pudeli, 25km uzvarētāja balvā saņēma MyFitness sporta somu, dvieļu komplektu un bezmaksas apmeklējumus, bet izaicinājuma mīlošais 35km dalībnieks laimēja braucienu četrām personām no Lux Express jebkurā no piedāvātajiem maršrutiem abos virzienos. Balvas tika pasniegtas arī divās īpašajās nominācijās – par košākajām dalībniecēm tika atzīta Vecmeitu ballītes komanda, kura saņēma dāvanu kartes piedzīvojumu trases “Supervāvere” apmeklējumam no slēpošanas un atpūtas parka “Ozolkalns”. Par pārgājiena možāko dalībnieku, tika nominēts kungs, kurš savulaik  devies 800km garajā Santjago ceļā, bet pie mums pirmais devās startā 35km distancē.

Nākamais “Ejam!” pārgājiens notiks Carnikavā, 21. jūlijā. Reģistrēties pārgājienam iespējams projekta mājaslapā www.ejamvisi.lv.

Kāpēc iet? Tāpēc, ka mēs neskrienam cauri dzīvei, mēs neskrienam prom no ikdienas. Mēs apstājamies, lai izbaudītu mirkli, apstājamies, lai uzzinātu to, kas notiek mūsos un ap mums. Iesim kopā?

Pārgājienu sēriju “EJAM!” atbalsta Drošības partneris Dzirdi.Redzi.Dzīvo, “One4event”, “Daily”, “Dip Dap”, “KaimS”, “Avector”, “MyFitness”, “Lux Express Group”, “BAO”, slēpošanas un atpūtas parks “Ozolkalns”


Pēc kārtīgas staigāšanas ir jāatpūtina kājas, lai varētu staigāt vēl! 😎
Tāpēc mēs piedāvājam īpašu cenu tieši Tev. 🎉
Rezervē Lux Express 🚌 biļetes jau tagad un atpūties kamēr ceļo!
Aizbraucot varēsi atkal kārtīgi izstaigāties, lai apskatītu skaistākās vietas 🇱🇹 🇪🇪 🇧🇾 !
Sīkāka informācija  https://goo.gl/AwDEeY

Lejuplādēt Lux Express baneri


 .